Katram urbumam ģeologi parasti izstrādā urbšanas plānu. Pēc urbuma izbūves tiek sagatavota un reģistrēta urbuma pase.
Ierīkotajā urbumā iegūstamais ūdens ir ar tādu ķīmisko sastāvu, kāds vēsturiski izveidojies konkrētajā vietā un iežu horizontā. Urbšanas system ūdens ķīmisko sastāvu neietekmē. Atbilstoši MK noteikumiem Nr.671 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības, monitoringa un kontroles kārtība” nosacījumiem tiek veiktas ūdens ķīmiskās un bakterioloģiskās analīzes. Kopumā Latvija ir bagāta ar labas kvalitātes dzeramo pazemes ūdeni. Uz vispārējā fona raksturīgs ir paaugstinātais dzelzs saturs ūdenī, kura koncentrācija visbiežāk ir 0,four-1,five mg/l robežās, taču mēdz būt arī lielāka. Pieļaujamā maksimālā koncentrācija noteikta 0,2 mg/l. Pati par sevi paaugstināta divvērtīgo un trīsvērtīgo dzelzs katjonu klātbūtne ūdenī nav cilvēka organismam kaitīga, taču, saskaroties ar atmosfēras skābekli, notiek dzelzs oksidācija, ūdens iekrāsojas brūngans, kā arī veidojas izgulsnējumi uz santehnisko iekārtu virsmām. Otra izplatītākā problēma ir paaugstināta ūdens cietība.
To var izmantot dārza laistīšanai, automobile mazgāšanai un citām tehniskajām vajadzībām. Īpaši svarīgi tas ir sausā vasarā, jo reiz no akas izsūknētais ūdens tiek izmantots vairākas reizes, nevis vienu, teiksim, tikai roku vai trauku nomazgāšanai.
Ūdens nesošie smilšu slāņi pamatā veidojušies pie jūras, senās upju grīvās, vecās upju gultnēs, atsevišķās vietās esošu upju krastos, pie lielākiem ezeriem. Tas, cik tālu no krasta ir šādi slāņi, atkarīgs no konkrētās vietas. Diemžēl tikai aptuveni desmit procentos Latvijas teritorijas iespējams ierīkot spici.
Militārais analītiķis par to, ko Krievija vēlas iegūt no ASV: “Ukrainai šāda vienošanās varētu radīt draudus tās pastāvēšanai”
Tīrīšanas darbi parasti ir jāveic ik pēc pāris gadiem, lai saglabātu ūdens kvalitāti un nodrošinātu sistēmas efektivitāti.
Baltijas valstu reģions ir ļoti bagāts ar pazemes saldūdeni. Atmosfēras ūdens, nokļuvis gruntsūdeņos, turpina filtrēties cauri dažāda litoloģiskā sastāva iežiem uz dziļākiem slāņiem dziļurbuma ierīkošana jeb ūdens horizontiem. Ūdens horizontus ģeologi klasificē pēc iežu filtrācijas īpatnībām un ģeohronoloģiskā vecuma. Ūdens ieguve horizontos pārsvarā notiek no smilšakmeņiem vai plaisainiem dolomītiem. Horizontus vienu no otra visbiežāk atdala sprostslāņi ar ļoti vāju ūdens caurlaidību – māli, merģeļi, aleirolīti. Gruntsūdeņos sastopamais ūdens parasti ir bez hidrostatiskā spiediena. No tiem infiltrējies dziļākos horizontos, ūdens jau ir zem spiediena, un šādus pazemes ūdeņus dēvē par artworkēziskiem.
Sazinieties ar mums, lai iegūtu vairāk informācijas un saņemtu piedāvājumu par dziļo artworkēzisko urbumu uzstādīšanu un apkopi.
Tāpēc mēs izvēlamies materiālus, caurules un filtru uzbūvi, kas būs piemērotākie jūsu vajadzībām.
twenty five. Marts, 2024 Dziļurbums, artworkēziskā aka, spice vai ūdensapgādes urbums ir termini, kas likumā „Par zemes dzīlēm” tiek skaidrots sekojoši: "Ūdens ieguves urbums – ar caurulēm nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai".
Citi faktori, kas var ietekmēt dziļurbuma ierīkošanas izmaksas, ietver nepieciešamību pēc papildu aprīkojuma vai papildu darbiem, piemēram, sūkņu uzstādīšana vai ūdens attīrīšanas sistēmas izveidošana.
Ar dziļurbumu iespējams iegūt ūdeni no dziļākiem slāņiem, kas atrodas zem vienas vai vairākām ūdensnecaurlaidīgo iežu kārtām. Ūdens daudzums šādā slānī nav atkarīgs no sausuma periodiem, tas ir pasargāts no virszemes ūdeņu iespējamā piesārņojuma.
Lai izvēlētos vietu spicei, nav vajadzīgs rīkstnieks. Spice tiek ievietota plašā ūdens nesošā smilšu slānī, nevis kā gadījumā ar aku, kad ar grodiem jātrāpa šaurai ūdeni nesošai dzīslai.
Tas, cik tālu no krasta ir spices ierīkošanai piemēroti slāņi, atkarīgs no konkrētās vietas. Diemžēl tikai aptuveni 10% Latvijas teritorijas iespējams ierīkot spici. Smiltīm vai grantij konkrētajā vietā jābūt bez māla piejaukuma.